Laila Grāvere
Par pantiem
Latvieši ir dzejnieku un dziesminieku tauta. Latviešiem dziesma ir dzīves sastāvdaļa. Tautas dziesmas un ziņģes skan tuvu draugu pulkā un visas tautas svētkos, tās dzied visi, lai gan neviens vairs nezina, kas tās sacerējis.
Kādas vērtības mūsu tauta nodod no paaudzes paaudzē, kāda ir mūsu tautas domāšana, mentalitāte un jūtas?
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē;
Kurzemniece man solīja
Sav meitiņu malējiņ.
Solīt sola, bet nedeva,
Teic man lielu dzērājiņ
Pacta sunt servanda - līgumi ir jāpilda: viena no svarīgākajām tiesību normām, kas pastāv jau gadsimtus un ir ietverta arī Latvijas Civillikumā: Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto.
Šķiet, kurzemniecei ir bijis cits viedoklis šajā jautājumā. Un - ne tikai viņai:
Dzintara gredzenu solīja saldi
Dziļjūras vārava visskaistākā.
Gredzens un devēja - putas un maldi,
Krastā tik viļņi dej: raidaidaidā...
Civillikums regulē arī citas kļūmīgas dzīves situācijas:
Ar vistrakākām sievietēm varu
Dienām naktīm es trakot kā velns.
Tad es nezinu vairāk, ko daru,
Un ap acīm viss sagriežas melns.
Bet, kad pāriet šīs kaislību alkas,
Ne man gribas vairs dziedāt, ne smiet.
Viens pats sēžu es kaut kur uz malkas,
Un cik labi, ka garām viss iet.
Šādā izmisuma gadījumā, kad cilvēks vairs pats netiek galā ar savu dzīvi, var līdzēt CL 217. pants - pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ nodibina aizgādnību.
Tomēr biežāk dziesmās atspoguļoti gadījumi, kas ir klajā pretrunā ar Krimināllikuma normām. Bet - kam gan būtu derīgs likums, ja neviens to nepārkāptu?
Mīļā meitiņ, atver logu,
Visi sen jau dus.
Dziedot še sāk rīkle kalst man,
Nāc pie manas sirds!
Viss pie debess velves tumšs jau,
Tavas acis spīd.
Dziedāt var tāds vīrs, kas dumjš nav,
Katru acu brīd.
KL 231. pants: Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, t.i., huligānismu, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
Vai cits piemērs:
Meita gāja uz avotu, zaļa krūze rociņā
Pretīm nāca jauni puiši, sasit meitai zaļo krūzi.
Par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.
Senatnē dziedāja:
Tur es dzēru, tur man tika, tai mazā(i) krodziņā.
Izdzer alu, sasit kannu, nobučoju nesējiņ.
Laiki mainās, bet tikumi neuzlabojas.
Pilsētā, kurā piedzimst vējš,
Dzintara latvieši krogos sēž,
Paēd, padzer un traukus plēš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš.
Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.
Ir arī traģiskāki sižeti:
Reiz bij viens puisēns vārdā Ģirts,
Kam bēdu pilna bija sirds.
Viņš iet pie šās un saka tā:
Es mīlu tev, visdaiļākā.
Bet šī tam atbild tā pār plec:
Jūs ir priekš man par zem un vec,
Par nesmuku un nabagu
Nemūžam es jūs neprecu!
Tad Ģirts ņem rokā revolver
Viņš liek to ieroc sev pie krūts
Un tad tā mašiņ taisa būc.
Tomēr likums neatstāj vainīgo bez soda: Par personas novešanu līdz pašnāvībai, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Ar līdzcilvēkiem tiešām ir jābūt uzmanīgiem - nav pat jānoved līdz pašnāvībai:
Vecais Taizels gāja ik dienas
Irbes krogā alu dzert.
Voilalā, voilalā, kā tik nu būs,
Kā tik nu būs, kā tik nu būs?
Krogus Jūle alu dod saldu,
Divus dučus galdā liek.
Vecais Taizels mājup nu soļo,
Pīpi lepni kūpinot.
Dūšīgs pats, bet kājas vecas,
Grāvim pāri nenes to.
Lūk, ļaudis, skatat, kā dzērājam iet!
Tā viņam der, tā viņam der!
KL 141. pants nosaka: Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējams saglabāt sevi vecuma dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību vai arī vainīgais pats [Jūle] viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
Jā, un vēl dziesmas daudz stāsta, kā latvieši izturas pret veciem cilvēkiem, sievietēm un maziem bērniem:
Maziņš biju mīlulītis, liels izaugu pļēgurītis.
Krogā gāju, alu dzēru, mājās visus pieklapēju:
Sievu situ kulakiemi, bērnus koka karotēmi.
Savu veco sievas māti sviesta ķērnē iespundēju.
Sviesta ķērnē iespundēju un pa kalnu ripināju.
Kas to varētu domāt, ka šajās piecās rindiņās ir ietverti veseli trīs noziedzīgu nodarījumu sastāvi:
1) sistemātiska sišana, kam ir spīdzināšanas raksturs;
2) cietsirdīga apiešanās ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas ciešanas un ja tās nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs;
3) un vēl trešais patstāvīgs noziedzīgs nodarījums - ir veikta arī nelikumīga brīvības atņemšana, kas izdarīta cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā un tā saistīta ar fizisku ciešanu nodarīšanu.
Prettiesiska rīcība raksturīga abu dzimumu pārstāvjiem:
Man māmiņa piesacīj, meitiņ, veci nebučo!
Kamēr māte grozījās, es vecīti nobučoj.
Pati gāju uz krodziņ, veci slēdzu tīnītē.
Par prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu, soda ar arestu vai naudas sodu.
Kundzes un jaunkundzes ir veikušas arī citus nodarījumus pret personas dzīvību un veselību:
Rozālija bij mācīta ar zirgiem jāt un zvērus šaut.
To Edvards zināt dabūja, viņš zvēra ādā ieģērbās.
Rozālija to nezina un iešauj zvēram mugurā.
Tā zvēra ādu vaļā ver un Edvard beigtu ierauga.
Par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvēšana izdarīta, rīkojoties ar šaujamieroci vai citā vispārbīstamā veidā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Sodāmi ir arī draudi:
Jukums Grietu spiež pie krūts,
Šķībais Ješka glūn aiz kūts:
Kā tu drīksti manu brūt
Spiest pie savu spalvainkrūt?
Ja tu darīs tādu post, sitīš tev kā suni nost!
Par draudiem izdarīt slepkavību, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.
Dziesmās ir aplūkoti arī noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu:
Puiši, puiši, kas tie puiši, kas tos puišus nezināja.
Rīgā zaga pīpes kātus, Cēsīs zelta lukturīšus.
Valmierāi cauriedami, leišam cūku nozaguši.
Lai ir meitas, kur ir meitas, kaimiņos ir daiļas meitas
Rīgā zagti zābaciņi, Valmierāi lindraciņi
No Rēzeknes pārnākdamas, žīdam nastu nozagušas
Kalna kroga istabāi tur to mantu dalījušas.
Tā ir zādzība, kas izdarīta atkārtoti, un to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par to Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem.
Ak, ir arī romantiskākas dziesmas:
Augu nakti pogo lakstīgala, augu nakti baltas laivas slīd.
Es pēc tevis ilgojos bez gala, ievas zied un lauztas nenovīst
Baltos ziedus pielauzīšu klēpjiem,
Tavos matos sabirs smaržīgs sniegs.
Dziesmas tālākā tekstā teikts, ka darbība risinās Gaujas krastā, visdrīzāk - Gaujas Nacionālā Parka teritorijā. Līdz ar to dziesmā minētās darbības kvalificējamas kā patvaļīga koku vai citu stādījumu iznīcināšana vai bojāšana valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai ūdeņu aizsargjoslā, un par to saskaņā ar Krimināllikumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.
Ziņģes nenoveco: paralēļu ar mūsdienām tajās netrūkst. Pat korupcija
Pati nāve pie man nāk
Un ar mani runāt sāk:
Atstāji šo pasauli,
Nāc man līdz uz viņsauli.
Mīļo nāvīt, vai tu dzirdi,
Nešķel pušu manu sirdi,
Ņem šo alus glāzīti,
Ļauj man dzīvot mūžīgi!
Nāve ātri kausu tvēra
Un pie lūpām tukšu dzēra:
Par šo alus glāzīti
Vari dzīvot mūžīgi.
Kad par dakteri es kļūšu,
Atcerēšos tavu dūšu,
Pus no saviem pacientiem
Došu tev par procentiem!
Jā - latvieši ir dziesminieku un arī juristu tauta: tas skaidri redzams ik gadu iestājeksāmenu laikā, kuri ir ne mazāk kupli apmeklēti kā Dziesmusvētku noslēguma koncerts.
Dzīvē viss ir līdzsvarā: katram savi panti: vieniem - dziesmu, citiem - likuma.